SKIP TO CONTENT
Ādams Opels

Ādams Opels dibināja savu uzņēmumu pirms 160 gadiem

  • 1862. gada septembris: Viss sākas ar pirmajām šujmašīnām
  • 1868: Ādams Opels apprec savu sievu Sofiju Adam un uzceļ savu pirmo rūpnīcu
  • 1886: Pirmais Riselsheimā izgatavotaisi velosipēds
  • 1899: Opel sāk ražot automašīnas
  • 2022: Opel kļūst par elektriskās mobilitātes zīmolu

Riselsheima. Opel šobrīd svin ļoti īpašu jubileju. Pirms 160 gadiem Ādams Opels dibināja savu uzņēmumu Riselsheimā. To darot, viņš lika pamatus starptautiski aktīvam, veiksmīgam daudznozaru uzņēmumam. Sākot ar šujmašīnu ražošanu 1862. gadā, Opel kļuva par pasaulē lielāko velosipēdu ražotāju un visbeidzot par starptautiski atzītu automobiļu zīmolu. Pamatprincips, kas jau no pašiem pirmsākumiem ir raksturojis visus Opel ražotos produktus, – padarīt inovācijas pieejamas ikvienam – ir aktuāls arī šodien. Opel ir pilnībā orientēts uz elektrifikāciju un piedāvā klientiem plašu modeļu klāstu ar dažādiem elektrificētās piedziņas variantiem. 

 

Dibināšana 1862. gadā: sākums nav viegls 

 

Kā vecākajam atslēdznieka meistara Filipa Vilhelma Opela dēlam Ādama ceļš faktiski bija nolemts – viņam kādu dienu bija jāpārņem un jāturpina sava tēva bizness. Taču Ādamam bija citi plāni, viņa lielais sapnis bija Parīze. Pēc uzturēšanās Ljēžā, Briselē un Londonā viņš beidzot nonāca savā sen iecerētajā galamērķī, kur pieņēma svarīgo lēmumu pievērsties šujmašīnu ražošanai. 1862. gada augusta beigās 25 gadus vecais jaunietis atgriezās savā dzimtajā pilsētā Riselsheimā un vecāku mājā iekārtoja savu pieticīgo darbnīcu; tolaik pretēji tēva vēlmēm, kuram nebija īpašas intereses par šujmašīnām. Atgriešanās dzimtajā vietā pēc kosmopolītiskajās pilsētās pavadītā laika jaunajam zellim nozīmēja lielas pārmaiņas. Taču tieši šeit, tolaik vēl Riselsheimas ciematā ar vien 2000 iedzīvotājiem, Ādams lika pamatus globālajam Opel uzņēmumam.  

 

Pirmās šujmašīnas montāža ilga vairākus mēnešus. Pēc pabeigšanas to nopirka drēbnieks Hummels no Riselsheimas un turpināja to lietot 40 gadus. Jau tolaik devīze bija “Uzticamais Opel.” 1863. gadā Ādams Opels tēvoča neizmantotajā kūts ēkā ierīkoja savu pirmo ražotni. Brālis Georgs no Parīzes piegādāja Ādamam tēraudu, atspoles, adatas un gatavas šujmašīnas tālākai pārdošanai. Parādījās pirmais sludinājums, un Ādams noalgoja savu pirmo darbinieku. Opel ne tikai izgatavoja šujmašīnas, bet arī ar panākumiem ar tām tirgojās. 

 

Turpmākajos gados šujmašīnu bizness uzplauka, un Opel paplašinājās. 1968. gadā tika uzcelta jauna ražotnes ēka ar divstāvu ražošanas cehu, tvaika dzinēju un pieguļošu dzīvojamo un administratīvo ēku. Pēc pārcelšanās jaunajā uzņēmumā strādāja 40 darbinieki. Tajā pašā gadā Opels apprecējās ar savu sievu Sofiju, kura rūpējās ne tikai par mājsaimniecību, bet arī uzņēmuma grāmatvedību, tādejādi ienesot uzņēmumā svaigas vēsmas. Ražošanas apjomi strauji kāpa, pateicoties arī tam, ka Opel izpildīja arī individuālas klientu vēlmes un izstrādāja īpašas šujmašīnas, kas atbilda specifiskām vajadzībām. 1886. gadā rūpnīca saražoja 18000 šujmašīnas. Uzņēmums kļuva par vienu no lielākajiem šujmašīnu ražotājiem Vācijā un eksportēja savu produkciju visā Eiropā. 

 

1887: No šujmašīnām uz velosipēdiem 

 

1880. gados industrializācija deva Opel ģimenei jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Ceļojumā uz Parīzi 1884. gadā Ādams Opels iepazinās ar augstrata velosipēdu (Francijas galvaspilsētā velosipēdi jau bija izplatīts transportlīdzeklis). Uzņēmējs nolēma iegādāties šādu ierīci, taču pagāja vairāki mēneši, līdz 1886. gadā no rūpnīcas Riselsheimā izripoja pirmais viņa ražotais modelis. 1887. gada rudenī ar ilustrētu cenrādi sākās nozīmīgs periods uzņēmuma vēsturē. 

 

Tāpat kā iepriekš ar šujmašīnām, arī velosipēdu ražošanā Opel ātri ieviesa modernās tehnoloģijas. 1888. gadā augstrata velosipēdu, kas iezīmēja velosipēdu ražošanas sākumu Riselsheimā, aizstāja moderns velosipēds ar zemiem ratiem. Līdz 1890. gadam tika pārdoti 2200 divriteņi. Pieci Ādama un Sofijas dēli bija labākie sava uzņēmuma vēstneši, gūstot vairāk kā 550 uzvaras velosacīkstēs. 1920. gados Opel kļuva par pasaules lielāko velosipēdu ražotāju; 15000 dīleru izplatīja Riselsheimas velosipēdus. Pēc montāžas līnijas ieviešanas 1923. gadā ik pēc 7 sekundēm ražošanas līniju atstāja jauns velosipēds. 

 

1899: Opel sāk būvēt automobiļus 

 

Izšķirošais solis uzņēmuma vēsturē, ko pēc Ādama Opela nāves 1895. gadā spēra pieci viņa dēli, bija automobiļu ražošanas uzsākšana 1899. gadā. Tādējādi Opel ir viens no nozares celmlaužiem un viens no tradīcijām bagātākajiem automobiļu ražotājiem pasaulē. 1899. gada 21. janvārī Opel iegādājās “Anhaltische Motorwagenfabrik” no Frīdriha Lucmaņa no Desavas. Tajā pašā gadā Riselsheimā tika uzsākta automobiļu ražošana ar Opel “Patent-Motorwagen System Lutzmann.” 1906. gadā tika izgatavots 1000. transportlīdzeklis; galīgais izrāviens notika nākamajā gadā, kad Riselsheimas autoražotājs tika iecelts par piegādātāju ķeizara galmam. Tomēr Opel arī centās demokratizēt automobiļus, piemēram, 1909. gadā izstrādājot mazo 4/8 ZS “Doktorwagen.”  

 

Turpmākajās desmitgadēs Opel kļuva par biežu tendenču noteicēju. Komforts, drošība un jaunākās tehnoloģijas vienmēr spēlēja galveno lomu. Šajā procesā zīmols turpināja attīstīties, nezaudējot saikni ar savu galveno filozofiju – padarīt mobilitāti pieejamu visiem. Pirms 160 gadiem Ādams Opels iepriecināja klientus ar savām pirmajām šujmašīnām. Līdzīgi arī šodien Opel piedāvā tirgū modernu, uz nākotni orientētu mobilitāti. Šis zīmols jau piedāvā vairākus elektrificētus transportlīdzekļus trīs bezizmešu variantos. Tādi bestselleri kā Opel Corsa un Mokka, kā arī vieglo komerciālo transportlīdzekļu trio – Combo, Vivaro un Movano – ir ar akumulatoru darbināmi elektromobiļi, savukārt Opel Grandland un Opel Astra ir plug-in hibrīdi. Pašlaik elektrisko piedziņas sistēmu klāstu noslēdz Opel Vivaro-e HYDROGEN. Jaunie autovadītāji no 15 gadu vecuma jau tagad var sākt savu ceļu elektriskajā mobilitātē, pateicoties Opel Rocks-e divvietīgajam kvadriciklam.

 

2022. gada 29. augusts